Audzēšana

  Nu jau pamazām vien tomātiņus var sākt izstādīt paliekošā vietā. Mazliet padalīšos savā pieredzē.

  Gan zemos (determinantos), gan augstos (indeterminantos) tomātus var stādīt gan uz atklāta lauka, gan siltumnīcās. Īstenībā pēdējā laikā vasaras ir tādas, ka uz lauka vispār nekas prātīgs neizaug. Tomātiem jau jūlija beigās piemetas puve, un pat nekāda miglošana no tā paglābt nevar. Ja nu tomēr ir tā, ka vienīgā iespēja ir tomātus stādīt atklātā dobē, tad indeterminantajām šķirnēm vajadzētu nodrošināt iespēju stādiņus atsiet. Tam var izmantot mietiņus. Kad stādiņš ir izaudzis līdz mietiņa garumam, to galotņo.

Stādīšana.

  Gan siltumnīcā, gan uz lauka stādot svarīgi ir ievērot stādīšanas shēmu un nesastādīt pārāk tuvu vienu no otra. Standartshēma jebkurai šķirnei - 50 cm starp stādiņiem un 50 cm starp rindām. Stāda parasti dobēs, katrā dobē - divas rindas. Stādus liek nevis vienu otram pretī, bet pamīšus - kā šaha lauciņā.

  Stādīt vislabāk druknus, nepāraugušus un neizstīdzējušus - ap 20-25 cm - stādiņus. Katrā bedrītē ieliek sauju satrunējušu kūtsmēslu vai kompostu. Šai sakarā - mazliet par zivīm. Var jau zivis bedrītēs likt. Bet - reāli to fosforu, ko tomātiem vajag, zivis pēc sadalīšanās spēs dot tikai nākamajā sezonā. Tāpēc varbūt labāk sezonas laikā piebarot tomātus caur lapām vai laistot ar fosforu saturošiem minerālmēsliem.

  Par pāraugušo stādiņu stādīšanu guļus. Jā, sakņu sistēma viņiem izveidosies spēcīga, jo viss stumbriņš augsnē apsakņosies. Bet - kamēr šīs saknītes augs, pats stādiņš vismaz nedēļu-divas neaugs, līdz ar to arī raža ienāksies krietni vēlāk un ne tik bagātīga kā no normāla garuma stāda.

Galotņošana.

  Sezonas laikā tomātiem obligāti jālauž ārā liekās galotnītes. Determinantajām šķirnēm izlauž visas galotnītes līdz tai,kura atrodas zem pirmā ķekara. To, kura ir zem pirmā ķekara un pārējās uz augšu var atstāt.

  Indeterminanto šķirņu audzēšanai ir vairāki varianti.

  1) - uz 3 galotnēm var audzēt ķirštomātus, lai iegūtu lielāku ražu. Sistēma tā pati - atstāj galotnīti,kura ir zem pirmā ķekara, un tad uz augšu vēl divas, pārējās izlauž.

  2) - uz 2 galotnēm audzē ķekaru tomātus un tos,kuriem augļi ir vidēji lieli - līdz 200 gr. Un tāpat - atstāj galotnīti zem pirmā ķekara, pārējās izlauž.

  3) - uz 1 galotnes audzē lielaugļu tomātus - virs 300 gr smagiem augļiem - lai iegūtu lielākus augļus. Šajā gadījumā izlauž pilnīgi visas liekās galotnītes un pēc 4 ķekara augu galotņo.

  Bet daudzus gadus ar tomātu audzēšanu nodarbojoties, esam nonākuši pie interesanta secinājuma. Vienā sezonā izveidojās situācija, kad veselu siltumnīcu apstādījām Jāņu dienā. Stādiņu bija daudz,un lai visus sastādītu, starp augiem atstājām tikai 25-30 cm, starp rindām - 50 cm. Sezonā augus formējām uz vienas galotnes. Un par pārsteigumu - stādi izauga resni, spēcīgi, augļi bija daudz lielāki un nobrieda ātrāk nekā tiem, ko iestādījām laicīgi. Tātad - audzējot uz divām galotnēm, saknēm tomēr sanāk diezgan liela slodze visu augu apgādāt ar nepieciešamajām barības vielām. Un vēl - gadu gaitā nonācām pie secinājuma, ka, audzējot uz divām galotnēm, nākas zaudēt vismaz divus ķekarus.

  Šādi izskatās augs ar divām galotnēm. Un uz papildgalotnes mēs zaudējam 1 un 2 ķekaru. Tāpēc izdevīgāk ir tomēr audzēt uz vienas galotnes. Vispirms jau viena sakne baro vienu galotni un augs līdz ar to aug daudz spēcīgāks. Arī augļi izveidojas lielāki, smagāki. Stādot attālumu starp augiem samazina līdz 25-30 cm. Un, ja parēķina, tad - audzējot uz divām galotnēm attālums starp tām ir tieši tik pat liels - 25-30 cm. Tātad - nekas tur par biezu nesanāk, jo uz tekošo metru galotņu skaits paliek nemainīgs. Toties uz katra otrā auga ''bonusos'' iegūstam 2 lieliskus ķekarus.

Laistīšana.

  Par laistīšanu. Tas nu ir ļoti individuāli. Ja sezona ir ļoti saulaina un karsta, tad var nākties laistīt bezmaz katru vakaru. Ja laiks ir vēsāks - var pietikt ar vienu kārtīgu saliešanu reizi nedēļā. Laistīt vislabāk vakarpusē. Jo - laistot no rīta vai pa dienu viss ūdens izgaros un stādiņš paliks bez mitruma. Ieteicams laistīt ar remdenu ūdeni. Bet mūsu saimniecībā to ir pagrūti nodrošināt, tāpēc laistam pa tiešo no akas. Nekādas problēmas līdz sim tas nav radījis.

Mēslošana.

  Sezonas laikā vismaz divas-trīs reizes augus piebarojam. Mēs izmantojam vircas kokteilīti, bet ja tāda manta nav pieejama, var izmantot minerālmēslu šķīdumu, kā arī var saraudzēt nātru un nezāļu vircu.

Atlapošana.

  Vispirms jau izlauž visas slimās un dzeltenās lapas. Tālāk - kad pirmais ķekars ir noziedējis un pirmie auglīši ir nobrieduši un paliek gaiši, izlauž visas lapas līdz pirmajam ķekaram. Tas samazinās risku tomātiem saslimt ar puvi, jo slimības ierosinātāja - sēne - ar laistīšanu var tikt uz apakšējām lapām un augam ir lielāka iespēja saslimt. Visas sezanas laikā pamazām augu atlapo, bet septembra sākumā izlauž visas lapas, galotnē atstājot 2-3 lapas aiz pēdējā ķekara un pašu galotnīti arī nolauž. Tas nepieciešams, lai augs veltīgi netērētu spēku augšanai, bet intensīvāk briedinātu un gatavinātu augļus.

Vēdināšana.

  Un vissvarīgākā lieta - vēdināšana. Vasarā būtu vēlams durvis un lūkas turēt vaļā visu diennakti. Nepareizs ir uzskats, ka turot siltumnīcu noslēgtu augi neslimos. Tas tā nav. Drīzāk otrādi - pa dienu siltumnīcā veidosies kondensāts un lieks gaisa mitrums, un, ja naktis ir vēsas kā tas mēdz būt augustā-septembrī, tad automātiski veidosies labvēlīga vide slimību atīstībai. Turpretī ja visu laiku būs nodrošināts svaigs gaiss un vēdināšana, kondensāts neveidosies, tomāti būs sausi un veselīgāki.

  Iespējams - kāds visas šīs procedūras veic citādāk. Nestrīdēšos - katram jau var būt savi, pārbaudīti paņēmieni, kā tikt pie varenas ražas. Es šeit tikai aprakstīju, kā tas notiek mūsu saimniecībā. Un arī mēs katru gadu uzzinam kautko jaunu, kas iepatīkas un ko derētu izmēģināt. Jo - mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Lai veksmīga un saulaina visiem šī sezona!!!